pēdējā laikā esmu nonākusi pie atziņas, kas, vismaz man, sniedz atbildes uz visiem jautājumiem – kāpēc mums, latviešiem Latvijā iet tik slikti.
Mūsu masa ir tikai un vienīgi masa – izlaistu, slinku, kroplīgu filozofiju. un tā tā mūsu masa veļas uz priekšu kā tāds pelmenis. Velsies un priekšu, velsies pa kalnu lejā. Tiklīdz no masas pastieps roku, lai pieķeros malā augošam zaram – to ieraus atpakaļ. Tiklīdz kāds gribēs izkāpt no želejveida glumās žļuras – to nomētās un ievilks atpakaļ.
Un tā pelēkā masa [švaka maluma miltu un ūdens sajaukums - tik pelēka] sēdēs savos pelēkajos hrušķovkas dzīvokļos, sēdīsies savās pelēkajās mašīnās, maksās pelēko naudu un raudās pelēkās asaras. Cik smagi mums! Cik grūti mums! Kāpēc neviens neko nedara?! ak, palīdziet!
Neviens necelsies.. un neviens nenāks.
Nav nekā banālāka par Balto lāci, kuru gaidām gadu simteņiem. Re, viņš nāk Eiropas ierēdņa ķitelītī! ak, nē – tas tik tā, likās. Un tā pelmenis bez gaļas sēž un gaida.
Daļa pelēkās vielas aizdosies strādāt uz piena un ķīseļa zemēm. ak, cik gan skaisti! cik skaisti tīrīt, berzt, lasīt sēnes. ak, protams, mēs strādāsim 12 stundas. kāpēc ne? te tak viss ir. Latvijā? nu jā, tur gan nē – tur es netīrīšu, neberzīšu – tik sēdēšu augstos krēslos, deldēšu uzvalka bikses.
Ko gan tu, latvieti pelēkais, gaidi? Nu ņem un sāc tīrīt! Sāc strādāt! Negaidi uz citiem, sāc darīt! Tak bija laiks saprast, ka neviens vairs tavā vietā nedarīs. Ņem – ieskrūvē spuldzīti kāpņu telpā, ņem – savāc lapas pagalmā, ņem talkā kaimiņu un salabojiet durvis, kas gadus desmit jau čīkst. Ko jūs gaidāt? Neviens nenāks. it neviens. Tikai jūs paši varat. Un varat vairāk kā gausties un gaidīt, kad cits izdarīs. Tu, latvieti, vari stundām sēnes lasīt, mazgāt traukus svešā ķīsēļzemē, bet nevari pacelt papīru, kas nomests tavā pagalmā? Mosties!
nav Baltā lāča, bet Sūnu ciems gan….
Dievs svētī Latviju!
