sācies, Pūķa gad!
nu ir sācies…
esot jāvēlas pašam, jāvēl citam… šoreiz tikai saviem mīļajiem, bet caur viņiem – pasaulei
lai mans puika bauda dzīves prieku un mīlestību – ko gan tādam puišelim vairāk vajag!
lai manu mīļoto ik dienas pavada iedvesma un sajūsma!
lai māsu aplido sajūsmas putni, lai abi ar Mr.J lidinās un priecājas par pasaules brīnumiem!
lai brālītis un Ms.K skrien pa pasaules takām, lai ķer vēju!
lai mammīti apciemo smaidu pielietas dienas, lai mīlestības spārns viņu noglāsta ik dienas!
lai papucis mostas no iestigušā sapņa, mietpilsoniskā sapņa! Lai mostas viņā Jūta – jūta pret pasauli, pret mazāko dzīvību, pret prieku, pret nenopērkamu laiku!
lai mani vecvecāki dancodami lec cauru gadu, rokās sadevušies! un es viņu vietā pateikšu Veselībai paldies!
un lai man – lai man mierīgi rosīgs gads, lai manas idejas klusi guļ, lai lēnām apaug, lai pilnveidojas, lai kādu dienu mostos un taptu! Lai pietiek spēka, izveicības un ticības idejai un sev, un mums!
un turpinu sapņot par savu mājiņu lauka malā, kur aug puķes, tūjas, kur skraida kaķi, smejas bērni… man būs! man jau ir – tikai jāiet uz turieni, jo tur ir tik labi 
